Lai gan pirmais brauciens ar divriteni bija ļoti īss un beidzās krūmu pudurī, šodien esmu kaislīgs riteņbraucējs. Šī aizraušanās aizsākās jau bērnībā, kad standarta divriteņi tika pārbūvēti, bet citi radīti pilnīgi no nulles, kad kopā ar draugiem Saldū tika veidotas sporta velotrases un rīkotas sacensības pagalma bērniem un jauniešiem. Šodien iespēju robežās arī ikdienas vajadzībām auto cenšos aizstāt ar divriteni, bet nedēļas nogalēs piedalos SEB kalnu divriteņu sacensībās, daudzus gadus esmu starp Rīgas velomaratona un Vienības brauciena dalībniekiem. Divritenis ir mana ikdiena no agra pavasara līdz vēlam rudenim – tā ir lieta, kas nav mainījusies kopš agras bērnības.

Kad ir sagaidīts pirmais sniegs, divritenis tiek nomainīts pret sniega dēli. Tas dod lielisku iespēju arī ziemas vakaros un nedēļas nogalēs būt tuvāk dabai, izvēdināt galvu no ikdienas rūpēm un gūt enerģiju jauniem darbiem.

Ceļošana ir lielisks laika pavadīšanas veids. Lai gūtu jaunus iespaidus, nav nepieciešams doties uz tālām zemēm. Latvija ir ļoti dažāda, skaists un tā sevī slēpj neskaitāmus brīnišķīgus noslēpumus, kurus ir vērts atklāt. Tādēļ katras vasaras neatņemam sastāvdaļa ir laivu brauciens pa kādu no Latvijas upēm. Dažas dienas uz upes spēj aizstāt nedēļām garu atvaļinājumu.

Jau pamatskolā mani aizrāva daiļliteratūra. Ir izlasītas daudz grāmatas, mainījusies gaume, bet kā brīnišķīgāko grāmatu, ko laika gaitā esmu pārlasījis daudzas reizes, arvien varu saukt Aleksandra Grīna „Dvēseļu puteni”.